Baltics in the limelight: Children and building bridges

English, translated from Swedish:

During the spring and early summer, the Nordic House celebrates Baltic Children‘s Culture Festival in collaboration with the annual children’s culture festival in Reykjavík. The program is diverse and has been planned in collaboration with the Lithuanian and Latvian schools and creative individuals from the Baltics. Certain events are aimed directly at people who speak Lithuanian, Lettish or Estonian, while others are open for a wide audience with the goal of presenting Baltic culture and traditions. With this initiative, we want to show that the Nordic House is an accessible and inclusive place that welcomes everyone and we want to counteract the often simplistic and negative representations of people with non-Icelandic backgrounds that prevail in the media and in comment fields.

In Iceland, the media seems not to have put an effort to exhibit diversity to the same extent as in other Nordic countries and studies show that Icelandic media tend to represent people with foreign backgrounds in a negative manner. For instance, foreign nationality is often revealed when it comes to coverage of suspected criminality, even though this information is irrelevant to the case in question. Recently, polemic discussions evolving around what people it is that import coronavirus to Iceland has been going on in the society. The discussions became so harsh that Iceland‘s epidemiologist felt obliged to pull the brake and emphasize the fact that it was the virus itself that is the actual enemy.

About 18% of Iceland‘s population have non-Icelandic national backgrounds and seen in this context the problem discussed above is of course very serious. A problem that the media, state, and organizations must actively take responsibility to work against.

Since the early 1990s, the Nordic Council of Ministers has worked closely with Estonia, Latvia and Lithuania and we in the Nordic House have taken a decisive to feature the Baltics to a larger extent in our cultural program. In Iceland, there is a significant representation of people with Baltic backgrounds. According to Statistics Iceland, estimating from the country of birth, there are 3299 Lithuanians, 1965 Latvians, and 166 Estonians living in Iceland (compared with 3644 Danes, 2173 Swedes, 212 Finns and 1273 Norwegians).

Culture builds bridges and the Nordic House is a bridge builder.This time it is about establishing a local infrastructure that brings us closer to each other, increases understanding and cultural awareness and thereby counteracts xenophobia. The support from our Baltic partners has been overwhelmingly positive, which makes us feel great reverence and a great responsibility towards our initiative, which is only the beginning of a long-term work.

Sabina Westerholm,
Director of the Nordic House in Reykjavík

 

Estonian:

Lapsed ja sildade rajamine, keskendudes Baltimaadele

Seoses Reykjaviki lastekultuuri festivaliga korraldab Põhjala maja kevadel Balti lastekultuuri festivali. Ulatuslik programm on kavandatud koostöös Leedu ja Läti kooliga ning Baltimaadest pärit kultuuritöötajatega Islandil. Osa sündmustest on suunatud otseselt neile, kes räägivad Baltimaades kõneldavaid keeli, ülejäänud on aga suunatud laiemale publikule ning nende eesmärgiks on vahendada Baltimaade kultuuri ja Baltimaade traditsioone. Selle ettevõtmisega tahame me näidata osalt seda, et Põhjala maja on avatud ja kaasav koht, kuhu kõik on teretulnud, teisalt aga tõrjuda meedias ja kommentaariumites laialt levinud stereotüüpseid ja ühekülgseid hoiakuid muu taustaga inimestest.

Islandil ei ole meedia teinud sama laiaulatuslikku tööd mitmekesisuse ja tolerantsuse heaks kui teistes Põhjala riikides ning uuringud näitavad, et see pilt, mille Islandi meedia on kujundanud välismaise taustaga inimestest, on selgelt negatiivse varjundiga. Ühe näitena võib mainida, et kuritegude korral mainitakse sageli kahtlustatavate isikute rahvust, ehkki taoliste juhtumite juures ei ole see vähimalgi määral asjasse puutuv. Viimasel ajal on tekkinud poleemika seoses koroonaviirusesse nakatumisega ning küsitakse, kes on nakkuse maale sisse toonud. Arutelu muutus nii tuliseks, et riiklik epidemioloog oli sunnitud kõva häält tegema ning selgitama, et ainus vaenlane on ju ikka haigus ise.

Kuna 18 % Islandi elanikkonnast on mõne muu rahvuse taustaga, siis võib kirjeldatud olukord kujutada endast suurt probleemi. Meedia, riik ja erinevad organisatsioonid peavad selle probleemi lahedamiseks vastutuse enda peale võtma.

Kuna Põhjamaade Ministrite Nõukogu on alates 1990ndates aastatest teinud tihedat koostööd Eesti, Läti ja Leeduga, siis on Põhjala maja oma kaasavas tegevuses otsustanud  seada fookuse just Islandil elavatele Baltimaadest pärit inimestele. Islandil moodustavad Baltimaadest pärit inimesed nimelt märkimsväärse osa rahvastikust. Statistikakeskuse andmetel elab Islandil 3299 leedulast, 1965 lätlast ja 166 eestlast. (Võrdlusandmed: 3644 taanlast, 2173 rootslast, 212 soomlast ja 1273 norralast).

Kultuur rajab sildu ja Põhjala maja on sillaehitaja. Seekord on eesmärgiks luua kohalik taristu, mis toob meid üksteisele lähemale, suurendab üksteisemõistmist ning astub seeläbi vastu võõravihale. Baltimaade koostööpartnerite toetus on olnud ülimalt positiivne, mis paneb meid tundma suurt aukartust ja vastutust selle ettevõtmise suhtes, mis on esialgu alles selle pikema töö alguseks.

Lithuanian

Dėmesys Baltijos šalims, vaikams ir tiesiami tiltai 

Šį pavasarį Reikjaviko vaikų kultūros festivalio metu Šiaurės šalių namai pakvies į Baltijos šalių vaikų kultūros festivalį. Išsami festivalio programa rengiama kartu su lietuvių ir latvių mokyklomis ir Baltijos šalių kultūros atstovais Islandijoje. Dalis renginių bus skirta tikslinei auditorijai, kalbančiai lietuvių ir latvių kalbomis, o likusi programos dalis bus atvira plačiajai visuomenei. Baltijos šalių vaikų kultūros festivaliu siekiama pristatyti baltų kalbas ir tradicijas. Šia iniciatyva mes norime pademonstruoti, kad Šiaurės šalių namai yra atvira ir įtrauki erdvė, kurioje laukiami visi, taip pat norime paneigti stereotipus ir vienpusiškai nuomonei apie kitataučius, kurios apstu šalies medijose ir komentarų skiltyse.

Žiniasklaida Islandijoje skiria gerokai mažiau dėmesio įvairovės ir tolerancijos temomis lyginant su kitomis Šiaurės šalimis. Tyrimai rodo, kad Islandijos žiniasklaida apie kitataučius rašo akivaizdžiai neigiamai. Kaip pavyzdį galima paminėti atvejus, kai be jokios priežasties atskleidžiama įtariamojo asmens tautybė, nors tai visiškai nesusiję su byla. Pastaruoju metu daug diskusijų kelia ir koronaviruso tema – apie tai, kaip virusas patenka į šalį. Diskusijos šia tema taip įsiliepsnojo, kad šalies epidemiologui teko rėkte aiškinti, kad vienintelis visų mūsų priešas yra liga.

Tai, kad 18% Islandijos gyventojų yra kitos etninės kilmės, čia yra didelė problema. Problema, kurios sprendimui medijos, valstybė ir organizacijos privalo imtis aktyvių veiksmų.

Kadani Šiaurės ministrų taryba dar nuo 1990 pradžios aktyviai dirba Estijoje, Latvijoje ir Lietuvoje, mes Šiaurės šalių namuose savo darbe įtraukties klausimais pasirinkome dirbti būtent su Baltijos šalių tautinėmis mažumomis Islandijoje, nes jos sudaro ženklią tautinių mažumų dalį šalyje. Statistikos centro duomenimis mūsų šalyje gyvena 3299 latvių, 1965 lietuvių ir 166 estų tautybės žmonių. (Palyginimui – 3644 danų, 2173 švedų, 212 suomių ir 1273 norvegų tautybės atstovų).

Kultūra tiesia tiltus ir Šiaurės šalių namai yra jų statytojas. Šį kartą kalbame apie vietinės infrastruktūros sukūrimą, kuri mus suartintų, didintų tarpusavio supratimą ir mažintų priešiškumą. Didžiulis mūsų Baltijos šalių partnerių palaikymas kelia pagarbą, ir mes esame atsakingi už šią iniciatyvą, kuri yra tik ilgalaikio bendradarbiavimo pradžia.

 

Latvian

Uzmanības centrā – Baltija, bērni un sadarbības tilti

Šīgada pavasarī Reikjavīkas bērnu kultūras festivāla ietvaros Ziemeļvalstu māja (Nordens Hus) Reikjavīkā atzīmē arī Baltijas bērnu kultūras festivālu. Vērienīgā programma ir veidota sadarbībā ar lietuviešu un latviešu skolām, kā arī Islandē dzīvojošiem baltiešu kultūras darbiniekiem. Kamēr daži no festivāla pasākumiem ir paredzēti Baltijas valodu pratējiem, pārējā festivāla sadaļa uzrunās plašāku auditoriju, iepazīstinot to ar baltiešu kultūru un baltiešu tradīcijām. Ar šo iniciatīvu mēs vēlamies parādīt, ka Ziemeļvalstu māja ir pieejama un atvērta ikvienam, kā arī dot savu artavu cīņā ar stereotipiem un vienpusību, kas valda plašsaziņas līdzekļos un komentāru slejās attiecībā pret cittautiešiem.

Salīdzinājumā ar pārējām Ziemeļvalstīm Islandes plašsaziņas līdzekļi nav bijuši pārāk aktīvi daudzveidības un tolerances veicināšanā, un saskaņā ar pētījumiem priekšstati, ko Islandes mediji rada par atšķirīgas izcelsmes cilvēkiem, ir ar izteikti negatīvu nokrāsu. Piemēram, bieži vien tiek atklāta aizdomās turamā tautība, kaut arī tam nav pilnīgi nekāda sakara ar lietas būtību. Pēdējā laikā īpaši aktuālas kļuvušas diskusijas par Covid-19 un šīs infekcijas ‘importēšanu’ valstī. Vienubrīd polemika bija uzkarsusi tiktāl, ka Islandes vadošais epidemiologs bija spiests iejaukties un atgādināt, ka īstais ļaundaris tomēr ir pati slimība.

Tā kā 18% Islandes iedzīvotāju ir citas etniskās izcelsmes, šāda veida neiecietības izpausmes ir īpaši problemātiskas. Te atbildība būtu jāuzņemas plašsaziņas līdzekļiem, valstij un dažāda veida organizācijām, aktīvi līdzdarbojoties tamlīdzīgu parādību izskaušanā.

Tā kā Ziemeļvalstu Ministru padome kopš 1990. gadu sākuma ir cieši sadarbojusies ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, Ziemeļvalstu māja Reikjavīkā savā iekļaujošas sabiedrības stratēģijā ir nolēmusi īpašu uzmanību veltīt Islandē dzīvojošiem Baltijas tautu pārstāvjiem. To skaits ir gana ievērojams – oficiālā statistika vēsta, ka Islandē mīt 3299 latvieši, 1965 lietuvieši un 166 igauņi. (Salīdzinājumam: 3644 dāņi, 2173 zviedri, 212 somi un 1273 norvēģi).

Kultūra veido sadarbības tiltus, un arī Ziemeļvalstu māja piedalās šajā procesā. Ar uzsāktā projekta starpniecību ceram ielikt pamatus vietējai platformai, kas mūs satuvinās, vairos izpratni un novērsīs ksenofobiju. Pārliecinošais atbalsts, ko esam saņēmuši no saviem Baltijas partneriem šīs ierosmes realizācijā, liek mums pret to izturēties ar dziļu pietāti un lielu atbildību. Tas ir darbs, ko esam gatavi turpināt ilgtermiņā.

 

 

Send this to a friend